COVID-19 pandēmija, pakāpeniska atsvešināšanās no citiem cilvēkiem un pieaugošas bailes no nāves lika režisoram uzsākt pētījumu, lai atklātu to, vai ar zinātnes palīdzību ir iespējams pagarināt dzīvi. Tas ir atspēriena punkts eksistenciālam un vienlaikus histēriskam meklējumiem, lai atklātu mūsdienu pasaulē pastāvošo mūžīgās dzīves biznesu. Autors, izmisīgi turēdamies pie dzīvības, ceļā sazinās ar dažādiem cilvēkiem, kuri sola izglābšanos no nāves un iespēju dzīvot bezgalīgi vai vismaz daudz ilgāk, nekā paredzējusi daba.

„Nemirstība, novecošanās novēršana, bailes no nāves. Kad sāku filmēties, es vienkārši domāju, ka iemācīšos dzīvot mazliet ilgāk. Bet tad viss kļuva dīvaini. Zinātnieki Jeilā atdzīvina cūkas. Cilvēki iesprauž tām neiročipus galvā. Biohakeri sniedz padomus par dzīvības pagarināšanu. Visa civilizācija dzīvo transhumānisma laikmetā. Un esmu vienīgais, kas ir palicis novārtā.“ — Dāvis Sīmanis, režisors