Uz arhīva melnbaltās fotogrāfijas latviete - Hermine Purina, pirmā 1940. gada padomju iebrukuma Latvijā upure - mēģina glābt savu dēlu Voldemēru, apsedzot viņu ar savu ķermeni. Šī fotogrāfija kļuva par iedvesmu, domājot par filmas robežām - gan ģeogrāfiskām, gan metaforiskām. Krievi un latvieši vēsturiskajā realitātē, ko iemūžinājusi fotogrāfija, nojauš pavisam citādi. Viena puse to saista ar uzvarētāja kara atbrīvošanu un sākumu, otrai tas nozīmē brīvības zaudēšanu un iebrucēju klātbūtni. Viena puse svin svētkus, bet otra skumst. Sprādzienbīstams apliecinājums par saspīlējumu uz ES austrumu robežām.