- VARIETY, Alissa Simon, 21/01/21
Iespaidīgais animācijas memuāri “Mans mīļākais karš”Atkārto rakstnieces-režisores Ilzes Burkovskas-Jākobsenas bērnību Padomju Latvijā 1970. un 80. gados. Norvēģijas un Latvijas komandas deviņu gadu mīlestības darba rezultāts apvieno atšķirīgu izgriezuma animāciju ar ģimenes fotogrāfijām un arhīva kadriem, lai ar jaunas meitenes acīm pievērstu skatienu autoritārai sabiedrībai. Tas ietver arī viņas iespējamo sāpīgās vēstures apzināšanos, kas apspiesta zem skolas dienu plakanības un propagandas.
Pieaugušās Ilzes stāstījums, atskatoties un pārdomājot saikni starp izvēles brīvību un laimi, pievieno stāstījumam vēl vienu slāni. Pēc ievērojamas festivāla karjeras (ne mazāk kā pandēmijas gadā), kas ietvēra balvu Ansī, filma tagad ir pieejama pēc pieprasījuma, izmantojot Vimeo, amerikāņu auditorijai.
Ironiskajā nosaukumā minētais karš ir II pasaules karš vai, kā Ilzei māca, lielais patriotiskais karš pret nacistu ienaidnieku. Būdama jauna meitene (izteica Mare Eihe) vectēva saimniecībā, viņa ar nepacietību skatās kara filmas un televīzijas seriālus un kopā ar māsīcām spēlē karavīru. Vēlāk skolā viņa iemācās godināt kritušos Padomju Savienības varoņus un cenšas pierādīt, ka ir viņu upuru cienīga.
Animācija ir ideāls līdzeklis, lai attēlotu, kā Ilzes aktīvo iztēli uzlādē Otrais karš, aukstais karš un skolotāju brīdinājumi nekad neaizmirst nacistu ļaunos darbus. Murgainās domās viņa attēlo ienaidniekus, kuri vienmēr runā vācu valodā, pat ja tie ir amerikāņi, kuri nāk ar atombumbām.
Ilzes dzīve Saldū, pilsētā, kas atrodas Latvijas Kurzemes apgabalā, kur 9. gada 1945. maijā tika parakstīti kapitulācijas raksti, nodrošina vēl vienu saikni ar karu. Dzirdot terminu “Kurzemes kaltrons”, viņa drīzāk paredz burbuļojošu raganu tējkannu, nevis drūmo kaujas lauku, kuru viņa vēlāk pēta.
Ilzes bērnībā patiesa runāšana par kara drūmo statistiku un blakus nodarītajiem zaudējumiem bija tabu, taču animācija filmā ļauj parādīt šausmīgos veidus, kādos atkal parādās daži šausminošie Kurzemes pagātnes noslēpumi: pirmkārt, cilvēka skelets smilšu kastē; vēlāk buldozers atrada visu gaisu un izmeta gaisā veselu medu, kad šausmīgi studenti vēro pa logu.
Pat tad, kad Ilze atbilst padomju meiteņu sabiedrības modelim, kļūstot par viņu, kļūstot par perfektu jauno pionieru vienības studentu un vadītāju, viņa mācās arī no savas ģimenes ievērojamās, tomēr ideoloģiski aizdomās turētās mātes puses. Viņas mīļotais vectēvs (Juris Kalniņš), kādreiz bijis neatkarīgs saimniecības īpašnieks, 1940. gadu sākumā tika izsūtīts uz Sibīriju un tagad tiek iecelts par tautas ienaidnieku. Viņš ir mākslinieks un cilvēks ar lielisku vadītāju. Kad viņam saka, ka viņam jāpiesakās amnestijai, viņš atsakās, sakot: "Ja es lūdzu amnestiju, es atzīstu, ka esmu izdarījis kaut ko nepareizi." Caur viņu Ilze redz, ka viņa, tāpat kā tēvs pirms viņas, “dzied pie partijas pīpes”.
Kā pusaudzis (Madara Bore) glasnost laikā Ilzi iedvesmo tas, ka viņai atļauts pateikt to, ko viņa domā. Viņa sāk noraidīt valsts ideoloģiju, meklējot patiesību zemāk un veidojot pati savu viedokli. Tas ir reibinošs pilsoņu protesta laiks, kad Latvijas iedzīvotāji lūdz izstāšanos no Padomju Savienības, un visā Latvijā, Igaunijā un Lietuvā stiepjas 600 km gara cilvēku ķēde, kurā ir divi miljoni cilvēku, kas sadevušies rokās.
Redaktori Džūlijs Vintens un Reinis Rinka vienmērīgā stāstījuma plūsmā apvieno ģimenes un arhīva fotoattēlus, kā arī perioda kustīgo attēlu kadrus ar animāciju. Viņi arī glīti iekļauj filmas otru slāni, kara stāstus, no kuriem Ilze vāc, lai mācītos. Šīs aizraujošās pasakas tiek parādītas melnbaltās animācijās, un varētu iedomāties, ka vairāk no tām ir viņu pašu iezīme.
Burkovskas-Jākobsenas norvēģu konceptu mākslinieks Sveins Nyhus piešķir varoņiem nemierinošas obsidiāna acis. Viņš Ilzes iztēlē iekļauj arī murgainu seju, kas līdzinās Edvarda Munka “Kliedzienam”. Tikmēr galvenā fona māksliniece Laima Puntule izveido iestatījumus, kas atspoguļo precīzu perioda detaļu.
Šajā starptautiskajā filmas versijā, kas iesniegta gan akadēmijā, gan Annies, ir angļu valodas dialogs, kurā runā latviešu izpildītāji.
Dalīties-
